Skip to Content

tradicijas

Lieldienas 2016

liedienas
Pervesim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

***
Šūpajati, līgajati!
Kas iesēda šūpulē?
Mūs' māsiņa iesēduse,
Sīku rakstu rakstītāja,
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.

***
Met mani, Jēcīt,
Neraustīdamies,
Es tev solīšu
Diženu brūti,
Es tev solīšu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabūsi citu.

Sklandrausis

Sklandrausis (arī žograusis[1] vai dižrausis[2]) ir tradicionāls latviešu ēdiens, īpaši Kurzemē. Tas ir salds pīrāgs, kas gatavots no neraudzētas rudzu mīklas, kas pildīta kārtās ar kartupeļu un burkānu pildījumu un apbērta ar ķimenēm. To parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Sklandrausis

Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. Šī ir visīstākā kurzemnieku sklandraušu recepte.
Sastāvdaļas

Jāņu siers

Jāņu siera pašrocīga siešana ir gandarījuma pilna nodarbe, kas aizņem tikai pusstundu! Līgo

Vielas:

3 l piena
1 kg biezpiena – esmu taisījusi gan ar pilnpiena, gan vājpiena, neredzu lielu starpību
100 g sviesta
100 ml salda krējuma vai 3 ēdamkarotes skāba krējuma
2 olas
2,5 tējkarotes sāls
3 tējkarotes ķimenes
ja ir vēlēšanās piedot sieram dzeltenāku krāsu – naža gals kurkumas (turmerika) pulvera, kas ir dabiska krāsviela ar neitrālu garšu, t.i. siera garšu tā nekādi neietekmēs. bildē redzama starpība – mazākajam sieriņam pieliku kurkumu, aizkostajam ritulim nē

dubultā salocīts marles gabals vai marles autiņš

Bluķa vakars

Mūsdienu viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana – no sētas uz sētu dodas ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā.
Pēc gājiena pa visām sētām bluķis tiek sadedzinās un ikviens var ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes, kā arī sasildīt nosalušās rokas un baudīt siltu tēju ar kraukšķīgām piparkūkām.

Kā maģa vištel smeķē, ēde ar rāpučim

Vārnu raušana (kursenieku val. 'varnes raut') – Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams, arī Kurzemes – šodienas acīm eksotiska – ēšanas tradīcija pārtika ķert un lietot vārnas. Vārnas koduši vecie un mazie, jo pieaugušiem nebijis vaļas ar to nodarboties.

Jēkabi

Jēkabi

Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.
Vai Jēkabus – dienu, ko ik gadu atzīmē 24. jūlijā, uzskatīja par nozīmīgo un lielāko svinamo dienu jūlija mēnesī. Tā kā Jēkabs bija atbildīgs, galvenokārt, par miežu un rudzu ražu, čaklākie no saimniekiem šajā dienā varēja jau likt galdā pašceptu maizes klaipu. Lai to izdarītu, kaimiņu starpā nereti notikusi pat ļoti sīva sacenšanās, kurš pirmais iesēs, nopļaus un nokuls labību, lai Jēkaba dienā ar izcepto maizi varētu pacienāt ne vien savu saimi, bet arī kaimiņus.
Ko ēd: Pašceptu maizi un karašas. Ar šo dienu sāka ēst arī jaunos ābolus, kā arī vārīja jauno rudzu biezputru, kā arī zupu ar jaunajiem kartupeļiem un kāļiem.

Jurģi

Jurģi ir seni latviešu pavasara svētki ( Ūsiņa diena), kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī. Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām)
un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.

(Vikipēdija  http://lv.wikipedia.org/wiki/Jur%C4%A3i )

Zaļā ceturdiena

Zaļa ceturdiena, ceturdiena pirms Lieldienām, ir saistīta ar senām tradīcijām, kuras pieskaņojušās Lieldienu tradīcijām.

Ticējumi:

Pūpolsvētdiena

Pūpolsvētdienas tradīcijas
Pūpolsvētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdiena pirms Lieldienām. Tātad - šosvētdien. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri rītā jāceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājinieki, lai būtu laba veselība.

Ziemas saulgrieži

Piektdien, 21.decembrī, plkst. 13.12 būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema. Piektdiena būs gada īsākā diena, savukārt nakts no 21. uz 22.decembri būs gada garākā nakts.

Gada īsākā diena
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un vienai minūtei valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut