Skip to Content

Lietotājā tas_pats pārdomas

Neslīpēts psihodēlijas dārgakmens jeb Garais ceļš uz Hantimansijsku

""Garais ceļš uz Hantimansijsku" ieved lasītāju maz aprakstītā Latvijas rokmūzikas pagrīdes vidē, kur ar varoņiem notiek visneiedomājamākie piedzīvojumi. Tekstu bagātina subkultūrai raksturīgs svaigi sulīgs humors un leksika. Būtībā tas ir vēstījums par to, kā jauni vīrieši cenšas nonākt pie dzīves jēgas: viņi spēlē mūzikas instrumentus, dzer alkoholu, pīpē, dzied, spontāni sacer dziesmu tekstus, sarunājas un, izmantojot pašhipnozi, dodas integrālas realitātes izziņas ceļā ar nolūku paplašināt savu apziņu.

Antuāns de Sent-eksiperī "Mazais princis"

http://tikainesakinevienam.lv/princis/index.htm
Antuāns de Sent-eksiperī "Mazais princis" Citāti

Es pastāstīju jums tik sīki par asteroīdu B 612 un atklāju jums tā numuru vienīgi pieaugušo dēļ. Viņiem patīk skaitļi. Kad jūs viņiem stāstāt par kādu jaunu draugu, viņi nekad nepajautās pašu svarīgāko. Viņi nekad jums nevaicās: "Kāda draugam balss? Kādas rotaļas viņam labāk patīk? Vai viņš kolekcionē tauriņus?" Viņi gan jautā: "Cik viņam gadu? Cik viņam brāļu? Cik viņš sver? Cik nopelna viņa tēvs?" Un tikai tad viņiem liekas, ka viņi to pazīst. Ja jūs sakāt pieaugušajiem: "Es redzēju kādu skaistu, rožainu ķieģeļu māju ar ģerānijām uz palodām un baložiem uz jumta..." - viņi nespēj iztēloties šo māju. Viņiem ir jāsaka: "Es redzēju māju, kas maksā simttūkstoš franku." Tad viņi iesauksies: "Cik skaisti!"

***

Auksts durvju rokturis.
Apsūbējis.
Sengadus
Pēc saimnieka rokas lūdz.
Viņš neskaita tos,
Kuri aiziet garām,
Nevienu viņš neapsūdz.
Viņš tikai liecina,
Mēms un mirstošs:
Te bija soļi
Un gaiša rūts ...
Viņš tikai piesauc
Tos pieskārienus --
Kā sirdspukstus siltus.
Viņš neapsūdz.

/Vija Gune "Velves"/

Meitene tautas tērpā

Pagājušo nedēļu mani pārsteidza lasītais raksts Kandavas novada vēstnesī(http://kandava.lv/novads/vestnesis/) 2012.gada Jūlija numurā:

Noskaidrots autors meitenes skulptūrai pie pūcēm.

"Meitene latviešu tautas tērpā" attēls

Matkules pagastā, pagriezienā pie Pūcēm, pie veikala ceļa labajā pusē, jau daudzus gadus atrodas skulptūra - meitenes tēls ar Jāņu vainagu uz vienas rokas un trim tulpēm otrā rokā.

Diletantisma epidēmija

Nekad laikam Latvijā nav tā plaucis diletantisms kā tagad. Saimniecībā, politikā, tēlojošās mākslās, bet jo sevišķi rakstniecībā. Simtiem nezināmu jaunekļu un jaunavu drudžainām acīm, nevaldāmu spītību un īsredzību spiežas rakstniecībā iekšā un pievazā to pilnu līdz nepazīšanai ar savu muļķību.

Trauksmainais vientulis — Sudrabkalns

Uz dzejnieka Jāņa Sudrabkalna dzīvokļa durvīm vajadzētu uzrakstīt: «Šeit mājo vientulība.» Jo tiešām Jānis Sudrabkalns šai pasaulē jūtas ārkārtīgi vientuļi. Viņam daudz draugu, kas viņu mīl, viņam daudz grāmatu, kuras viņš mīl un bez kurām dažbrīd nevar iztikt kā klibs bez kruķiem, un tomēr dzejnieks jūtas vientulis.
«Viena bezdelīga lido», tāds virsraksts viņa jaunākajai grāmatai, un šis nosaukums ir zelta vērts. Dzejnieks, protams, nelido, bet klīst ielās stundām bez miera, pilns alku. Viņa dvēsele saskaras ar visām lietām, sāpēm un parādībām un tad klusi skan tā kā neviena cita.
Sudrabkalns ir īsts pilsētnieks: trauksmains, ātrs un reizē lēns, pat gluži mierīgs kā tramvajs depo.
Dzejnieks savā dzīvē ir mitinājies neskaitāmos dzīvokļos, sākot ar bulvāriem un beidzot ar šķībo nomali, kur naktīs bļaustās dzērums un staigā atvāzts nazis.
Dzejnieks ir ēdis neskaitāmos ēdienu namos, bet nav nevienā palicis līdz galam. Atkal ir cēlies un gājis ar piparu sīvumu mutē.
Jānis Sudrabkalns nav ne mednieks, ne makšķernieks kā Jānis Jaunsudrabiņš, ar kuru viņu ļoti bieži samaina. Makšķeres kātu viņš savā mūžā nav turējis rokā. Un, kad tam reiz vienā vasaras ceļojumā tomēr bija šis makšķeres kāts jātur, viņš pasauca kādu zēnu, lai tas par piecdesmit santīmiem patur viņa vietā.
Sudrabkalna alkas un kaislības ir tīri pilsētnieciskas. Tās visas var apmierināt četrās sienās. Dzejnieks mīl teātri, īpaši mūziku, kas glāsta dvēseli un dod reibinošus sapņus, paceļ uz dažām pēdām augšup no asfalta tuvāk kokiem, mākoņiem un saulei. Bet dzejnieks mīl arī daiļas sievietes, skaistas grāmatas un gleznas, daudz tādu lielu, kas domas un jūtas sakuļ putās.
Nakti diezin vai Sudrabkalns mīl, bet zvaigžņotas debesis gan. Tajās viņš mērc savas acis, lūpas, visu savu sakarsušo galvu. Tad plašumu, kur druska puteņo vai plūst ūdeņi.
Tagad pašulaik Sudrabkalnam ir dzīvoklis, kam logi veras uz Daugavu un tālāk uz Dzegužkalnu. Sudrabkalns katru dienu skatās Daugavas ūdeņos, un viņa domas kustas un kūp līdzīgi šiem ūdeņiem.
Vispār dabu Sudrabkalns kā pilsētnieks mīl gandrīz slimīgi, bet ūdeņi tomēr dzejniekam ir vismīļākais dabas elements. Vispirms jau tāpēc, ka Sudrabkalns ļoti daudz dzer ūdeni. Visai raksturīgi. Sudrabkalnam vienmēr ir slāpis, vienmēr tas alcis nākotnes un nebijuša.
Kad atnāk vasara, Sudrabkalns stipri nodeg un izskatās tumši brūns kā viņa jaunais rakstāmgalds. Kur viņš iegūst savu nodegumu? Tikai uz ūdeņiem. Dzejnieks vasarā peldas rītos un vakaros, pusdienā un pusnaktī. Es nezinu, kāpēc Latvijas peldēšanas biedrības nav ieguvušas viņu par savu mūža vai goda biedru. Kad dzejnieks iekļūst ūdenī, viņš pārvēršas, top jaunāks un izplaukst kā balta ūdensroze.

Toniju apbēdināja sajūta, ka starp viņu un šiem jauniešiem ir bezdibenis ...

(Fragments)
Toniju apbēdināja sajūta, ka starp viņu un šiem jauniešiem ir bezdibenis, starp viņa iekšējām mokām un viņu svaigo, bezbēdīgo jaunību, viņu mierīgo paļāvību uz dzīvi. Pat Margareta, gandrīz ar viņu vienā, vecumā, kura taču bija cietusi, šķita daudz tuvāka viņiem, nevis Tonijam. Tas bija vēl viens iemesls priecāties par savu atteikšanos dzīvot šai mājā. Viņš pat nespēja iedomāties, ka viņa nomāktība, sagandētā dzīve, neticība un sāpes varētu kaut mazliet kļūt tiem zināmas un izraisīt viņos aizdomas, ka tie dzīvo patiesi velnišķīgā laikmetā.

Kad nemirstīgie dievi sanāk apspriesties

(Fragments)
Kad nemirstīgie dievi sanāk apspriesties, tie runā par daudz ko un galvenokārt žēlojas par mijkrēsli, kas tos apņēmis, par sagrautajiem tempļiem, par neatnestajiem upuriem un par izpostīto pasauli, ko viņi būtu pārvērtuši brīnišķīgā dārzā, kur dievi varētu staigāt kopā ar cilvēkiem. Jo, lai gan dievi ir nemirstīgi, viņi nav visspēcīgi, viņiem nav citas varas kā vien tā, kas iemīt cilvēkos un nāk no tiem. Vienīgi dzejnieki stāsta savās izdomās, ka dievi apspriežot atsevišķu cilvēku likteņus un traucoties pa gaisu lejup, lai atbalstītu vai satriektu kādu cilvēku, ko tie izraudzījušies savai mīlai vai savam naidam.
Dievi sastapās olimpieša Zeva lielajā megaronā, un gaišmatainie zēni kalpotāji nolika viņiem priekšā ambroziju un nektāru, kas ir nemirstīgo neiznīcīgā barība. Kad viņi bija pietiekami ēduši un dzēruši un liras spēlētājs viņus bija iepriecinājis, Zevs — pērkonmilnas sviedējs — sāka runāt:
— Kauns un iznīcība cilvēkiem! Jo, kad mēs piešķīrām viņiem visus labumus un apaļo zemeslodi, kur dzīvot, viņi noticēja nakts ļauniem murgiem un rēgiem, un nav neviena, kas neienīstu savu tuvāko vai atklāti, vai slepeni sevī. Bet nāciet, dievi, runājiet un pasakiet man savas domas, jo pat tagad uz zemes mīlas maigajā gultā tiek radīts cilvēks, pret kuru liktenis auž dīvainus nodomus. Un viņam būs lemts izbaudīt daudz salduma un daudz rūgtuma, pazīt daudz ļaužu un daudz pilsētu, cīnīties par tādu dzīvi, kas līdzinātos mūsējai, un tikt cilvēku Jaunuma satriektam. Sakiet man, vai lai dodam veltes šim cilvēkam vai ļaujam viņam nokrist kā vēl vienai nepamanītai lapai cilvēku gaistošajās paaudzēs.

Ābeļziedi Daugavā

Ābeļziedi debesīs
izkaisīti naktī
bezgalīgā tumsā...

Saule zelta vaigiem
ābeļdārzā snauž.

Ēnu baltās dvēselītes
saules kalnu sauc.
Nosalušas, izmirkušas
debess Daugavā.

Balti ziedi nobiruši
sirmai ābelei.
Smilšu baltais kalns
Baltu ziedu klāts.

55% Latvijas iedzīvotāju būtu jāuzskata par kreisi orientētiem

Pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā valda ļoti liela neatbilstība starp iedzīvotāju priekšstatiem par to, vai viņu uzskati ir kreisi vai labēji, un viņu faktiskajām ideoloģiskajām orientācijām. Vairāk nekā trešā daļa (37%) Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par labēji noskaņotiem (turklāt 19% sevi uzskata par pilnībā labējiem), bet aptaujas dati liecina, ka faktiski Latvijā ir tikai apmēram 5% labēji domājošu iedzīvotāju, kuri turklāt būtu raksturojami kā drīzāk nevis pilnībā labēji noskaņoti. Vienlaikus tikai 16% iedzīvotāju sevi uzskata par kreisi noskaņotiem (tikai 4% sevi uzskata par pilnībā kreisi noskaņotiem), bet faktiski vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju būtu jāuzskata par kreisi orientētiem (turklāt 12% būtu jāuzskata par galēji kreisi noskaņotiem).

Konservatīvu ideju institūts
Pētījums: "Latvijas iedzīvotāju ideoloģisko pārliecību monitors"
Piektdiena, 13 Aprīlis 2012 09:49

Pilno pētījumu iespējams lejupielādēt: http://populares.lv/images/pdf/latvijas_iedzivotaju_ideologiskais_portre...

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut