Skip to Content

Lietotājā tas_pats pārdomas

Aleksandra Čaka “Mūžības Skartie” 1988 gada izdevuma priekšvārds

Pamatā šis Latvijas vēstures traktējums, kurš jau smagi vairs nesakrīt ar mūsdienu traktējumu rada virkni jautājums,- cik tālu vēsturi vēl var ideoloģizēt? Šis 1988 gada vēstures traktējums jau vairs nebija 50 gadus valdījušais padomju mistiskais vēstures traktējums un piesauca faktus, pat pierādījumus. Diemžēl mūsdienu Latvija (2015) ir atteikušies no faktiem un pierādījumiem par labu nereti jēlai propagandai. Tāpēc nolēmu Jums atgādināt, kādas domas bija 1988 gadā.

Tas, kas dzimis lielas mokas

Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Atšķirīgi ir tikai vēsturnieki. Nereti pilnīgi pretēji ir epiteti, kādus viņi lieto. Dažkārt pat interpunkcija. Es, piemēram, neliktu pēdiņās jēdzienu — neatkarīgā Latvija, kā to ne reizi vien dara mūsu vēstures hronisti. Gudrākie Rietumos dzīvojošie vēstures pētnieki savukārt izvairās no viņus tikai kompromitējošā vārda “okupētā”, kad runa ir par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, jo viņi saprot, ka šāda attieksme pazemo tautu viņu tēvzemē. Protams, mazāk talantīgie un no kaut kā atkarīgie vēsturnieki nezinātniskus epitetus lieto bez mēra un gaumes izjūtas.

Kurši: pagāni, "marksisti" vai kas?

Ļoti interesants raksts ir pārplublicēts historia.lv vecajā vietnē, līdzīgos toņos izturēts arī vikipedijas raksts par kuršiem, kur tie ir dēvēti par "jūras laupītāju" komūnu, ko mēs labāk zinām no stāstiem par vikingiem, kas kļuva populāri ar britu salu laupīšanas reidiem. Arī apgalvojums "Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam" ir ļoti interesants.

video materiāli "Kurši/Curonians"

<<<--->>>
Šnē, A.[*] Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? Diena. 2003. 9.februārī, 12.lpp.
________________________________________________________________

Vēl pēdējos gados izdotajos apkopojošajos pētījumos, Latvijas aizvēstures sabiedrību attīstību skaidrojot kā augšupejošu līniju ar loģisku valsts izveidošanos aizvēstures beigās, tiek izdalītas kuršu un latgaļu agrās valstis, pie tam pēdējās veidojušās pēc senkrievu kņazistu parauga. Vēsturnieks Andris Šnē aicina pārskatīt šo fosilizēto shēmu

Rakstība nebūt nav senākais cilvēku izgudrojums, un par cilvēces aizvēstures ilgajiem gadu tūkstošiem pirms rakstības izveidošanās vienīgās ziņas sniedz materiālā kultūra - liecības, ko pēta arheoloģija. Viens no pašiem populārākajiem priekšstatiem par arheoloģiju un arheologiem saistās ar šīs nozares praktisko pusi - arheoloģiskajiem izrakumiem, ko sabiedrības pārstāvji reizēm reducē uz apslēptu dārgumu meklēšanu un speciālistiem, reizēm to izvirzot par arheologa galveno uzdevumu. Tomēr jau diezgan pasen arheoloģija ir kļuvusi ievērojami daudzveidīgāka, un arheoloģiskie izrakumi nebūt nav vairs nozīmīgākā arheologu darba daļa. Arheoloģijā mūsdienās, plaši izmantojot gan eksaktās metodes, gan humanitāro zinātņu atziņas un pieejas, par nozīmīgāko ir kļuvušas materiālās kultūras interpretācijas, ieskaitot arī jautājumus par sabiedrību veidošanos un attīstību, cilvēku domāšanas un darbības atspoguļojumu materiālajās liecībās utt.

Nacionālisms un marksisms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Atjaunotā Latvija, Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, lai gan formāli Ulmanis Valsts prezidenta pienākumus turpināja pildīt līdz Tautas Saeimas pirmajai sēdei 1940. gada 21. jūlijā.

Linnejs

Viņš visai netveramai dzīvai dabai
dibināja
federāciju.

Viņš izdarīja Everesta darbu
un mīlēja to dabu
kā Romeo.

Viņš varēja par savu koku
izvēlēties
sevkoju vai ekaliptu.

Par savu puķi --
pasakaināko no orhidejām.

Bet zied uz zemes
juvilieri maza puķe -
linneja.

Ojārs Vācietis (http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_V%C4%81cietis)
Kārlis Linnejs (http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Linnejs)

Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu!

Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam
Iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis.
Zem vergu sloga spaidīts, darba strādnieks
Nes stulbā prātā savu jūgu.
/E.Veidenbuams/

Vai 2015 gadā ir savādāk? Protams, teiks visi, kas avīzēm tic, pasaule cīnās ar "musulmanismu", "krieviem", un "korejiešiem", ziemeļu gan, un dienvidu korejieši kopā ar visu pasauli pret viņiem. Bet vai tad par to arī Veidenbaums* neraksta, par to ka "darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu"**?

Bluķa vakars

Mūsdienu viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana – no sētas uz sētu dodas ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā.
Pēc gājiena pa visām sētām bluķis tiek sadedzinās un ikviens var ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes, kā arī sasildīt nosalušās rokas un baudīt siltu tēju ar kraukšķīgām piparkūkām.

Mārtiņdiena

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Ledus laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81rti%C5%86i

Mārtiņa diena

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/martd.htm

Gada svētki un svinamas dienas. > Mārtiņi un Katriņa.

http://www.dainuskapis.lv/katalogs/6.6.-Martini-un-Katrina

33242-0
Atbrauca Mārtiņš,
Atrībinaja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībeja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.

2014. gada 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 12.Saeimas parlamenta deputātiem

12.Saeima otrdien, 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem. Jaunajā sasaukumā ievēlēti 69 deputāti ar parlamentārā darba pieredzi un 31 jauns deputāts.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 12.Saeimas deputāta pilnvaras 24 deputātiem, kuri ievēlēti no partijas „Saskaņa”. 12.Saeimā no šīs partijas strādās trīs jauni deputāti – Regīna Ločmele-Luņova, Jūlija Stepaņenko un Zenta Tretjaka. Tāpat no „Saskaņas” deputāta mandātu ieguva 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts – Valērijs Agešins, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

12 Saeimas vēlēšanu rezultāti un to analīze

12 Saeimas rezultāti un to analīze

Rīga, 5.oktobris: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie 12.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5 procentu barjeru pārvarējušas sešas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (SA), partija "Vienotība"(V), Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) un No sirds Latvijai(NSL).
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija Saeimā varētu būt pārstāvēta ar 24 mandātiem, partija "Vienotība" – ar 23 mandātiem, Zaļo un Zemnieku savienība – ar 21 mandātu, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – ar 17 mandātiem, Latvijas Reģionu Apvienība – ar 8, bet No sirds Latvijai – ar 7 mandātiem.

Rišards Kriņickis: baidos, Kungs!

Dienas atnāca jaunais žurnāla Latvju teksti numurs (Nr. 5 [21]/ 2014) kur bez visādiem savādākiem labumiem sastapu arī Ingmāras Balodes rakstu “Trīs poļi Rīgā”, nu kurš gan uztraucas par kaut kādiem poļiem, bet šoreiz runa gāja par Jaceku Denelu, Romānu Honmetu un Ričardu Kriņicki. Bet nu vai tad literatūrai veltītā žurnāla dzejoļu un dzejnieku trūkst. Kaut arī nevar teikt ka pirmie divi būtu slikti, bet Ričards Kriņickis bija pamanījies ar saviem dzejoļiem iekārtojies tikai vienā lapā, bet ļoti trāpīgi, jo ņem vērā kā tā ir 53 lapa ar ļoti neveiklu attēlu, tad tomēr dzejas ir loti dzīvas un trāpīgas, akcents ir likts uz kristāldzidru formu ar dziļu domu. Un lūk arī daži dzejoļi no Latvju tekstu liktenīgā numura:

***

Nav daudz

Mūsu nabaga mirušie
noskatās mūsos
ar savām tukšajām acīm
un redz visu, kas mūs sagaida, -
bet paši nevar mums līdzēt
nedz arī brīdināt,
ja reiz ne karš, ne miers

nav daudz mums ko iemācījuši.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut