Skip to Content

Pārdomas

Līgaviņas dziesma

Ar kādu goda – sirsniņu
Man Indriķs mīlina,
Pār zeltu un pār sudrabu
Es viņam mīļāka.

Vecmāmuļas pasakas

Bija vecmāmuļas senās teiksmās
Zelts, caunādas tik karaļiem.
Mums, jānīšies, tur nebij veiksmes,
Mums, nabagiem un muļķīšiem.

Bij pasakās tai princesītes,
Kas mīlēja šos karaļus.
Bet jums, Sigutes, sērdienītes,
Tur bija tik darba sūrums kluss.

Šai vecmāmuļas pasaciņās
Iet gulbjus medīt valdnieks,
Prom Eglīti rauj Zalktis viņās,
Tai jūras dzelmē nogrimt liek.

Brauc karalī šais teiksmās senās
Ar zirgiem divpadsmit arvien,
Mūs, brāļus divpadsmit, tur dzenā
Pa celu, kuru kraukļi skrien.

Bet vecmāmuļa vienu teiksmu
Man nepaguva izstāstīt,
Kam lepnos ratos sēsties veiksmes
Un kas zem riteņiem tiem krīt.

E. Mieželaitis
/no lietuviešu val. atdzejojusi M.Ķempe/

Ciema meita

Ciema meita

1. Pēc daiļas ciema meitiņas
Sen muižnieks tīkoja.
Ak kā viņš ļoti priecājās,
Kad viņu satika.
No zirga lēcis, mutes pras,
Kā daždien savvaļnieks.
Šī drebēdama apsolās:
Ak jā! Kas Kungam liegs!

Mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes ...

"No tās reizes man ir doma prātā, ka mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes, kuras mēs nekad neiedzīvināsim savā tautā - neiedzīvināsim reliģiju un baznīcas autoritāti, ja mūsu baznīcas būs tik aukstas, jo viņas savā principā ir feodālisma palieka - tas, ka viņas spīdzina cilvēku, to dzimtcilvēku. Es jūtos baznīcā vienmēr kā dzimtcilvēks, kurš ir lajs, atnācis, un viņu var saldēt nost. Mācītājs domā:
- Lai viņš salst tur! Viņš tik un tā nesaprot, ko es sprediķoju, un viņš var tur arī nosalt! Bet viņu uz to baznīcu jādzen."

Aleksandra Čaka “Mūžības Skartie” 1988 gada izdevuma priekšvārds

Pamatā šis Latvijas vēstures traktējums, kurš jau smagi vairs nesakrīt ar mūsdienu traktējumu rada virkni jautājums,- cik tālu vēsturi vēl var ideoloģizēt? Šis 1988 gada vēstures traktējums jau vairs nebija 50 gadus valdījušais padomju mistiskais vēstures traktējums un piesauca faktus, pat pierādījumus. Diemžēl mūsdienu Latvija (2015) ir atteikušies no faktiem un pierādījumiem par labu nereti jēlai propagandai. Tāpēc nolēmu Jums atgādināt, kādas domas bija 1988 gadā.

Tas, kas dzimis lielas mokas

Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Atšķirīgi ir tikai vēsturnieki. Nereti pilnīgi pretēji ir epiteti, kādus viņi lieto. Dažkārt pat interpunkcija. Es, piemēram, neliktu pēdiņās jēdzienu — neatkarīgā Latvija, kā to ne reizi vien dara mūsu vēstures hronisti. Gudrākie Rietumos dzīvojošie vēstures pētnieki savukārt izvairās no viņus tikai kompromitējošā vārda “okupētā”, kad runa ir par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, jo viņi saprot, ka šāda attieksme pazemo tautu viņu tēvzemē. Protams, mazāk talantīgie un no kaut kā atkarīgie vēsturnieki nezinātniskus epitetus lieto bez mēra un gaumes izjūtas.

Kurši: pagāni, "marksisti" vai kas?

Ļoti interesants raksts ir pārplublicēts historia.lv vecajā vietnē, līdzīgos toņos izturēts arī vikipedijas raksts par kuršiem, kur tie ir dēvēti par "jūras laupītāju" komūnu, ko mēs labāk zinām no stāstiem par vikingiem, kas kļuva populāri ar britu salu laupīšanas reidiem. Arī apgalvojums "Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam" ir ļoti interesants.

video materiāli "Kurši/Curonians"

<<<--->>>
Šnē, A.[*] Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? Diena. 2003. 9.februārī, 12.lpp.
________________________________________________________________

Vēl pēdējos gados izdotajos apkopojošajos pētījumos, Latvijas aizvēstures sabiedrību attīstību skaidrojot kā augšupejošu līniju ar loģisku valsts izveidošanos aizvēstures beigās, tiek izdalītas kuršu un latgaļu agrās valstis, pie tam pēdējās veidojušās pēc senkrievu kņazistu parauga. Vēsturnieks Andris Šnē aicina pārskatīt šo fosilizēto shēmu

Rakstība nebūt nav senākais cilvēku izgudrojums, un par cilvēces aizvēstures ilgajiem gadu tūkstošiem pirms rakstības izveidošanās vienīgās ziņas sniedz materiālā kultūra - liecības, ko pēta arheoloģija. Viens no pašiem populārākajiem priekšstatiem par arheoloģiju un arheologiem saistās ar šīs nozares praktisko pusi - arheoloģiskajiem izrakumiem, ko sabiedrības pārstāvji reizēm reducē uz apslēptu dārgumu meklēšanu un speciālistiem, reizēm to izvirzot par arheologa galveno uzdevumu. Tomēr jau diezgan pasen arheoloģija ir kļuvusi ievērojami daudzveidīgāka, un arheoloģiskie izrakumi nebūt nav vairs nozīmīgākā arheologu darba daļa. Arheoloģijā mūsdienās, plaši izmantojot gan eksaktās metodes, gan humanitāro zinātņu atziņas un pieejas, par nozīmīgāko ir kļuvušas materiālās kultūras interpretācijas, ieskaitot arī jautājumus par sabiedrību veidošanos un attīstību, cilvēku domāšanas un darbības atspoguļojumu materiālajās liecībās utt.

Nacionālisms un marksisms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Atjaunotā Latvija, Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, lai gan formāli Ulmanis Valsts prezidenta pienākumus turpināja pildīt līdz Tautas Saeimas pirmajai sēdei 1940. gada 21. jūlijā.

Linnejs

Viņš visai netveramai dzīvai dabai
dibināja
federāciju.

Viņš izdarīja Everesta darbu
un mīlēja to dabu
kā Romeo.

Viņš varēja par savu koku
izvēlēties
sevkoju vai ekaliptu.

Par savu puķi --
pasakaināko no orhidejām.

Bet zied uz zemes
juvilieri maza puķe -
linneja.

Ojārs Vācietis (http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_V%C4%81cietis)
Kārlis Linnejs (http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Linnejs)

Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu!

Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam
Iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis.
Zem vergu sloga spaidīts, darba strādnieks
Nes stulbā prātā savu jūgu.
/E.Veidenbuams/

Vai 2015 gadā ir savādāk? Protams, teiks visi, kas avīzēm tic, pasaule cīnās ar "musulmanismu", "krieviem", un "korejiešiem", ziemeļu gan, un dienvidu korejieši kopā ar visu pasauli pret viņiem. Bet vai tad par to arī Veidenbaums* neraksta, par to ka "darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu"**?

Bluķa vakars

Mūsdienu viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana – no sētas uz sētu dodas ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā.
Pēc gājiena pa visām sētām bluķis tiek sadedzinās un ikviens var ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes, kā arī sasildīt nosalušās rokas un baudīt siltu tēju ar kraukšķīgām piparkūkām.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut