Skip to Content

Pārdomas

Dzīve

Dzīve

Prot brīžiem skaista būt dzīve,
kad ielās krīt dzeltenās lapas
un neļķes smaržo kā maldi,
bet ielā, no lietus slapjās,
vējš gaviles nesavalda,
kad lūpas skar slieksni, ko mini.

Bet skumja un smaga kļūst dzīve
kā vētras brāzma aiz loga,
kā aizlauzta koka vaidi,
kad vakars nāk purpura togā,
sirds tevi pārnākam gaida,
bet tu viņu neatmini.

Cik vienkāršā ir dzīve:
stingst smiekli un asaras mokās,
klāt putekļi ziedu krūzi,
bet naktīs kaulaina roka
uz krūtīm liek pīķa dūzi...
vai mīlas pasaku zini?

Par kubele.tk

Mazliet jāatvainojas par diezgan ievērojamu kavēšanos un jāizstāsta kā šī vietne kļuva par kubele.tk. Pamatā, tas notika jau 2015 gada augustā, kad bija jāatjauno vecais nosaukums labsas.tk, ko vairāk var lasīt: http://kubele.tk/?q=category/nor%C4%81dv%C4%81rdi/labsa un kā jau tur ir pieminēts, administrators vēl joprojām slimo ar neuzmanību jeb precīzāk pārāk aizraujas ar dzīves sīkumiem un palaiž garām, kaut kādas pus birokrātiskus pienākumus. Arī šoreiz, atjaunināšana tika palaista garam un nācās domāt ko darīt un šai brīdī. Un tika pieņemts formāli nomainīt pilnīgi nosaukumu, kas vairs nav saistīts ar "labsa (sa) jūtu".

2016 gadu sākot ...

Pat kalendārs uz naglas smīkņā,
Kad veco lapu maina cita.
Kā uzgriežot uz maizes rikas
Pa labai šķēlei siera, desas.
Un bardā spriedelē un jautri dungo,
Lai cik tā bijusi laba, slikta,
Un nebēdnīgi saka:
"Būs jauna bilde iekšā"!

Laimīgu 2016 gadu!
2016 gada

Ilgas

Ielu drūzmā
deg sirds kā rudens vakars
mūžīgās ilgās...
Saki, kad beigsies tās reiz?
Tikai zem kapsētas smilts!

/Austra Skujiņa/

Brīdinājums

Nepieskaries savam lūpam
vairs pie manām, mazais, mīļais draugs:
tās kā vīna kauss der klaidoņiem un žūpām,
tevī aizmirstību neizsauks...

Neliec rokas savas man ap pleciem --
zemes pievilkšanas spēks tos liec.
Sāpes spiež pirms laika palikt veciem,
bet es gribu, lai tu laimīgs tiec.

Atļauj, ka tev nosēstos pie kājām,
brīdi paklausies, ko klusi čukstu es:
sirds, kas vienmēr bijusi bez mājām,
salta ir ka kalnu virsotnes.

Vairies dvēseles, kas dzīvo tik no niekiem, --
viņam ārprāts sen vairs nava svešs,
tavai laimei, tavam priekam
svešinieces tās kā dedzis mežs ...

Nepieskaries savam sārtām lūpām
vairs pie manām, mīļais , naivais draugs, --
vīna kauss, kas pildīts tikai žūpām,
tevī aizmirstību neizsauks.

Solidaritāte un biedriskums

Brīvais tirgus, brīvība, konkurence, novitāte un tikai? Nē tak arī solidaritāte, biedriskums, cilvēcība, draudzīgums arī ...

Dzīve turpinās

Šodien ierakstīju 700 ierakstu forumā http://kubele.tk/forums , lai nekas neaizmirstos. Un tas bija par Korānu - http://kubele.tk/forums/viewtopic.php?f=35&t=229&p=1403#p1401 Tā pamazītiņām pa druskai, pa dienai pa sekundei ... un tā tas viss arī notiek, un ja kaut kas pazūd, tad tam tā ar jābūt ... grūtsirdīga filosofija.

Nu labi, katrā gadījumā tuvojas "ziemas svētku" brīvdienas, kurās šogad es grasos atpūsties, lai nākamo gadu varētu sākt centīgāk un sparīgāk. Bet vel jau nav svētku laiks, vel vismaz nedēļā jānopūlas, lai pabeigtu gadu daudz maz uzstājīgi.

Imanta Kalniņa un Bronislava Martuževas pārruna

Imanta Kalniņa tikšanās ar Broņislavu Martuževu 2008.gadā un pārdomas par tā laika politisko situāciju.
Pārunas 1 daļa:

Pārunas 2 daļa:

Diemžēl bez transkripcijas :)

Pūt, vējiņi!

PŪT, VĒJIŅI!

Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...

*

Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā "pūtvējiņi",
cik tu Jāņu naktī zodz.

Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš iedos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen mani kapsētā!

*

Muižas svilst kā darvas ķīpas...
Platā mugurā kā galds

Princeses Skurstenes bēda

Princese Skurstene dzīvoja uz glītas mājiņas jumta un laida dūmus. Pie viņas pielidoja stārķis.
“Smēķēšana ir ārkārtīgi kaitīga tavai veselībai,” sacīja stārķis, kurš savu ligzdu bija uzvijis uz bijušās” muižas virtuves skursteņa, kas jau sen vairs nedūmoja, un tāpēc viņš zināja , ko runā.
“Es citādi nevaru,” princese Skurstene žēlojās. “Es esmu briesmīgi nervoza un tieši tāpēc kūpu!”
“Kāpēc tu esi nervoza?” stārķis bija ziņkārīgs.
“Jo man ir bēdas,” princese atbildēja. “Es gaidu princi. Gaidu jau daudzus gadus, taču princis kā nenāk, tā nenāk. Un no tā taču var palikt nervozs!”

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut